Prognožu kļūdas un negaidīti pārsteigumi
Pirmkārt, gada sākumā reti kurš bija prognozējis tik strauju procentu likmju kāpumu it īpaši ASV (10 gadīgajai likmei tuvojoties 5% gadā). Tādēļ jau pavasarī varējām vērot izteiktu investoru nervozitāti un pat ASV banku sektora “šūpošanos”. Gandrīz vienlaicīgi grūtībās nonāca trīs komercabankas- Silicon Valley Bank, Signature Bank, un First Republic Bank. Kontinentālo Eiropu savukārt satricināja Šveices otrās lielākas bankas Credit Suisse nedienas.
Otrkārt, finanšu tirgu fons bija negatīvs ne tikai obligācijām (augošo procentu likmju dēļ), bet arī akcijām (gan procentu likmju, gan pieaugošo risku dēļ). Iepriekšējos gados ASV akciju tirgus “izvilka” tehnoloģiju uzņēmumi, kuriem zemās procentu likmes bija kā izaugsmes tramplīns. Ar nožēlu varēja vērot, cik strauji šo tehnoloģiju uzņēmumu (Alphabet, Amazon, Apple, Microsoft, Meta un citi) akciju cenas slīd lejā. Taču pavisam negaidīti gada noslēdzošajā ceturksnī ieraudzījām strauju akciju cenu “ralliju”. Rezultātā plašais MSCI World Equity pasaules uzņēmumu akciju indekss šī gada vienpadsmit mēnešos pieauga par 15%. Teiksiet daudz? Tehnoloģiju uzņēmumu akciju indekss uzrādīja pieaugumu ap 40% apmērā!
Vai nākotnē varam gaidīt ko līdzīgu?
Kaut arī šie ienesīguma rādītāji tiešām ir iespaidīgi, reti kurš tos bija prognozējis. Tāpat arī nav nekādas garantijas ka tie atkārtosies nākotnē. Finanšu tirgus var salīdzināt ar laikapstākļiem – ļoti mainīgi un grūti prognozējami. Vienmēr jābūt gatavam arī negaidītām izmaiņām. Taču, tāpat kā paredzam, ka ilgtermiņā vasaras būs siltākas par ziemām, tā arī finanšu tirgos ilgtermiņā akcijas parasti ir ienesīgākas par obligācijām.
Viens no drošākajiem veidiem, kā gūt labumus no investīcijām akciju tirgos, ir regulāri investēt, izmantojot pasaules uzņēmumu akciju indeksu fondus, nevis pirkt atsevišķu uzņēmumu akcijas kādā šķietami “veiksmīgā” brīdī. Indeksu fondi nodrošina ne tikai maksimāli plašu ieguldījumu portfeli, bet arī automātiski sabalansē šos ieguldījumus atbilstoši akciju cenu izmaiņām.
Pensiju 2. līmenis ir gandrīz ikvienam strādājošam Latvijā, tajā tiek novirzīti 6% no bruto darba algas. Tā ir reālā nauda, kas var tikt efektīvi ieguldīta finanšu tirgos un pelnīt atbilstošu ienesīgumu un tā ir pirmā un būtiskākā investīcija, par ko domāt ikvienam, taču apmēram pusmiljonam cilvēku Latvijā arvien ir izvēlēti nepamatoti konservatīvi pensiju plāni. Tā kā vidējais pensiju 2. līmeņa dalībnieka vecums ir 43 gadi un līdz 65 gadiem vēl ir 22 gadi, piemērotā izvēle būtu plāns ar ieguldījumiem akcijās līdz 100%. Citiem vārdiem sakot, tie ir tādi plāni, kas 2023. gada varēja nopelnīt līdz pat 15%. Konservatīvāko plānu sniegums šajā periodā svārstījās starp 5% un 10%. Un šī ir tendence, kas visdrīzāk saglabāsies gan nākamajā gadā, gan turpmākajos. Pensiju 2. līmeņa plāns būtu primāri jāizvēlas atbilstoši savam vecumam. Adaptīvie vai dzīves cikla pensiju plāni padara šo uzdevumu daudz vieglāku – tos var izvēlēties vienreiz un nemainīt līdz pat pensionēšanās brīdim.
Taču aicinām atcerēties – ienesīgumu, tāpat kā laikapstākļus, garantēt nedrīkst, bet kā jau zinām – ilgtermiņā parasti darbojas likumsakarība – uzņēmumu akcijas, lai arī to cenas var būt svārstīgas, ir potenciāli visienesīgākais ieguldījumu veids.
