Latvijas konteksts – vai 75 gadi ir tikai laika jautājums?
Vairāk nekā pirms gada VAIRO aktualizēja jautājumu: vai Latvija ir gatava pensionēties 75 gadu vecumā? Toreizējais labklājības ministrs Uldis Augulis centās sabiedrību nomierināt, uzsverot, ka šāds jautājums nav darba kārtībā. Budžets pildījās labi, prognozes bija stabilas.
Tomēr jau 2024. gada nogalē Saeima apstiprināja Valdības priekšlikumu samazināt iemaksu likmi pensiju 2. līmenī no 6% uz 5% no bruto darba samaksas. Šis solis tika pamatots ar nepieciešamību glābt valsts budžetu, taču tas notika uz nākotnes pensionāru rēķina. Tagad finanšu ministrs Arvils Ašeradens jau publiski gatavo sabiedrību izdienas pensiju vecuma celšanai – un tas, visticamāk, būs tikai sākums plašākai diskusijai par vispārējā pensionēšanās vecuma pārskatīšanu.
Galvenais jautājums – cik ātri un cik tālu?
Diemžēl jautājums vairs nav “vai”, bet gan “kad” un “cik strauji” Latvijā nāksies celt pensionēšanās vecumu. Vienlaikus jādomā arī par pensiju apmēru. Demogrāfiskā situācija nav mūsu sabiedrotā – šobrīd uz vienu pensionāru ir aptuveni 2,5 strādājošie, bet nākotnē šis rādītājs var samazināties zem diviem.
Tāpēc ir kritiski svarīgi nosargāt pensiju 2. līmeni – katra cilvēka personificēto uzkrājumu, kas ir nodrošināts ar finanšu aktīviem – no īstermiņa politiskiem kompromisiem. Tāpat būtu vērts apsvērt nodokļu režīma uzlabošanu privātās pensijas krājējiem, piemēram, palielinot nodokļu atvieglojumu griestus iemaksām pensiju 3. līmenī līdz 20% no bruto algas gadā.
Līdz šim privātie pensiju fondi Latvijā joprojām nav guvuši plašu popularitāti – tajos uzkrāts aptuveni viens miljards eiro, kas ir deviņas reizes mazāk nekā pensiju 2. līmenī.
Lai arī pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir ļoti nepopulārs solis, Dānija ir pirmā, kas atklāti atzinusi realitāti un rīkojas.
