Kā atpazīt “melnos” pensiju aģentus?
Viņi parasti uzrunā cilvēkus netipiskās un bieži vien nepiemērotās vietās – mazos veikalos, autoservisos un pat naktsklubos. Gandrīz uzreiz “melnie” aģenti cenšas panākt, lai caur viņu datoru cilvēks ielogojas valsts pakalpojumu portālā www.latvija.lv. Ziniet, ka licencēti pensiju pārvaldītāji tā nedara! Atsevišķās vietās, piemēram, banku filiālēs, var būt pieejami klientiem paredzēti datori. Taču regulējums aizliedz izmantot vienu un to pašu datoru gan bankas darbiniekam, gan klientam. Ir konstatēti vairāki gadījumi, kad “melnie” aģenti klienta vietā vēlāk bez viņa piekrišanas samaina pensiju plānu. Šāda rīcība ir nelikumīga, un par to vajadzētu ziņot Latvijas Bankai (rakstot uz e-pastu info@bank.lv)!
Negodprātīgie aģenti izmanto maldinošus argumentus
Lai ieinteresētu cilvēkus, “melnie” aģenti var sniegt nekorektu informāciju par pensiju plānu līdzšinējo ienesīgumu. Piemēram, salīdzināt ienesīguma rezultātus izteikti īsos laika periodos vai arī salīdzināt ienesīguma rezultātus tādiem pensiju plāniem, kuriem ir būtiski atšķirīga ieguldījumu politika. Ir zināmi gadījumi, kad klientiem tika sniegtas aplamas interpretācijas par ienesīguma svārstību cēloņiem (piemēram, izskaidrojot tās ar pārvaldītāja aktīvu rīcību, nevis ieguldījumu vērtības izmaiņām). Bieži var dzirdēt argumentu, ka viņu piedāvātie pensiju plāni ir aktīvi pārvaldīti. Pēc šo aģentu teiktā, visus ieguldījumus varēšot pārdot īsi pirms krīzes un pēc tam varēšot atpirkt atpakaļ par daudz izdevīgākām cenām. Šāda informācija ir klaji maldinoša, neviens no pensiju pārvaldītājiem tā nedara un darīt nedrīkst!
Trīs visizplatītākās aplamības:
- Pēc ASV prezidenta D. Trampa stāšanās amatā bankas X pārvaldīto pensiju plānu rezultāti ir bijuši labāki nekā bankai Y. Patiesībā akciju tirgos notika plašs cenu kritums un abu banku pārvaldīto pensiju plānu rezultāti ir gandrīz identiski.
- Pasīvā pārvaldīšana (t.i., pensiju līdzekļu ieguldīšana indeksu fondos) nozīmē, ka neviens ikdienā līdzekļus nepārvalda. Darījumi var netikt veikti vairāku mēnešu garumā. Patiesībā ieguldīšana indeksu fondos nozīmē regulāru investīciju darbību vairākas reizes nedēļā un likviditātes plānošanu vismaz reizi nedēļā.
- Kad pasīvie pārvaldītāji strādā ar “mīnusiem”, komisijas maksas šo situāciju tikai pasliktina. Patiesībā vērtējot akciju pensiju plānu darbības rādītājus, tieši pasīvi pārvaldītie plāni uzrādījuši labākus ienesīguma rezultātus pēdējo sešu gadu laikā. Kopējās pasīvi pārvaldīto plānu komisijas bieži vien ir zemākas nekā aktīvi pārvaldīto pensiju plānu izmaksas. Vairāk informācijas ir www.manapensija.lv.
Visdrošāk ir nereaģēt uz svešinieka aicinājumu ielogoties ar savu SMART-ID viņa datorā
Nereaģējiet uz svešiniekiem, kas jautā par jūsu SMART-ID vai pensiju plāna riska grupu. Gadījumā, ja viņu rīcība pārkāpj visas robežas, ziņojiet Latvijas Bankai, rakstot uz info@bank.lv vai mums uz info@vairo.lv! Finanšu sektora dalībnieku uzraudzību Latvijā veic Latvijas Banka. Kaut arī Latvijas Banka pilda savus pienākumus apzinīgi un kvalitatīvi, pat visrūpīgākā uzraudzība nevar pilnībā izslēgt iespēju ka tiek atrasti veidi kā apiet regulējumu. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tā saucamie “melnie” aģenti darbojas izmantojot vairāku starpnieku ķēdi un tādēļ atrodas ārpus faktiskās finanšu uzrauga kontroles. Sargāsim sevi un būsim modri!
