Dānija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas oficiāli paziņojusi par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 70 gadiem. Tikko pieņemtais likums paredz pakāpenisku pāreju no pašreizējiem 67 gadiem uz 70 gadiem 2040. gadā. Premjerministre Mete Frederiksena jau norādījusi, ka šis radikālais solis iezīmē jaunu pieeju – turpmāk pensionēšanās vecuma celšana vairs nenotiks automātiski, taču iespēja to pārskatīt atsevišķām sabiedrības grupām paliek spēkā.
Jāatgādina, ka Dānija jau kopš 2006. gada indeksē pensionēšanās vecumu atbilstoši paredzamajam dzīves ilgumam, tādējādi veidojot ilgtspējīgu pensiju sistēmu.
Ziņas
Pavasaris ir ļoti patīkams laiks, kas daudziem asociējas ar garākām, gaišākām un siltākām dienām. Taču pavasaris var atnest ne tikai pozitīvas emocijas. Arvien aktīvāk ir sākuši darboties “melnie” pensiju aģenti. Tādēļ esam apkopojuši svarīgāko informāciju, kas palīdzēs ikvienam pasargāt savus pensiju uzkrājumus no negodprātīgo cilvēku rīcības.
Reti kuram patīk slikti laika apstākļi, taču neatkarīgi no cilvēku metereoloģiskajām ekspektācijām, jebkurā mirklī mūs var pārsteigt pamatīgas lietusgāzes un nepatīkamus pārsteigumus nesošas vēja brāzmas. Vairums no mums noteikti dos priekšroku iekštelpu komfortam, gaidot, kad atkal uzspīdēs saule un varēs doties ārā. Tas ir tikai laika jautājums.
Latvijas Bankas organizētās finanšu pratības nedēļas 2025 ietvaros vēlamies detalizētāk pastāstīt par dažiem ļoti svarīgiem un populāriem e-pakalpojumiem. Kā liecina statistika par visbiežāk lietotājiem valsts e-pakalpojumiem, 2024. gadā pirmajā trijniekā ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk- VSAA) nodrošinātie pakalpojumi – VSAA informācija un pakalpojumi, e-iesniegums VSAA pakalpojumiem, kā arī VSAA izziņas. Šie pakalpojumu veidi 2024. gadā tika izmantoti vairāk kā sešus miljonus reižu!
Vairo jau pirmā darbības gada laikā ir kļuvis par vienu no vadošajiem indeksu pensiju plānu pārvaldītājiem Latvijā. Ņemot vērā lielu klientu atsaucību, esam izveidojuši jaunu ieguldījumu plānu – Adaptīvo ieguldījumu plānu Vairo 1960-1969. Šis plāns ir piemērots cilvēkiem, kuri dzimuši laika posmā no 1960. gada līdz 1969. gadam. Plāna ieguldījumu politika paredz līdz 70% līdzekļu ieguldīt Eiropas valdību obligāciju fondos, pārējos aktīvus novirzot kapitāla vērtspapīros ar mūsdienīgu indeksu fondu starpniecību.
Pensionēšanās ir dabisks dzīves posms, taču, lai arī tas var šķist kā laiks atpūtai, ikdienas vajadzības nemazinās. Mūsdienās pamatvajadzības nav vien pārtika un mājoklis, bet būtiska ir arī līdzšinējās dzīves kvalitātes uzturēšana, piemēram, iespēja ceļot, attīstīt hobijus vai baudīt kultūras pasākumus. Tomēr, kā liecina Latvijas Bankas 2024. gada oktobrī publiskotās prognozes, pensijas aizvietojamības koeficients nākotnē samazinās līdz 24-30%, kas nozīmē, ka mums jau šobrīd ir skaidri jāapzinās, ka ar valsts pensiju nebūs pietiekami, lai segtu visas vēlamās vajadzības.
Ja mēs raugāmies no pensiju kapitāla krājēju pozīcijas, valdības atbalsts Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim paredz pensiju iemaksu likmes 1% pārnesi no 2. līmeņa uz 1. līmeni, ir mazāk slikts variants nekā iepriekš piedāvātais. Tomēr sabiedrībai šobrīd to mēģina pasniegt kā kompromisu, un tas izskatās pēc ļoti apšaubāma kompromisa.
Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Vairo” palielina kapitālu par 925 tūkstošiem eiro. Pēc palielinājuma kopējais kapitāla apjoms sasniedz 1,85 miljonus eiro.
Ikviens iedzīvotājs šobrīd var ērti sekot līdzi informācijai par savu pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrājumu. Tā pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) e-pakalpojumā, kur var iegūt datus, balstoties uz VSAA datubāzē uzkrāto informāciju, aprēķināt provizorisko pensijas apjomu nākotnē, kā arī aplūkot informāciju par veiktajām iemaksām.
No 2024. gada 1. jūlija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodos pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājiem un bankām informāciju par dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda. Līdz šim informācija par to, kāda pārvaldnieka pakalpojumu izmanto iedzīvotāji, bija pieejama tikai valstij un katram iedzīvotājam individuāli.